Ziņas

 

Ikviena pagātnes liecība svarīga

Kanadas latviešu archīvos mūzejā krājas trimdinieku pieredzētais

Ir pagājis tieši gads, kopš ti­kā­mies kā archīvu projekta gru­pa 2013. g. 15. augustā un sā­kām piestrādāt pie ienākušiem ma­teriāliem par latviešiem Ka­na­dā. LNAK valdes sēdē šis ar­chīvs tika oficiāli apstiprināts un ieguva savu oficiālo no­sau­ku­mu “Kanadas latviešu archīvi un mūzejs” (KLAM).

KLAM darbu ierosināja un va­da Andris Ķesteris, LNAK priekš­sēdis un PBLA (Pasaules brī­vo latviešu apvienības) val­des loceklis un, kā profesionāls ar­chīvārs, kuŗš savu pieredzi gu­vis strādājot pie Kanadas na­cio­nālās bibliotēkas un na­cio­nā­liem archīviem Otavā (Lib­ra­ry and Archives Canada), ir ne­at­vietojams. Viņš ir vairākus ga­dus mudinājis mūsu sa­bied­rī­bu uz kultūras mantojuma sa­gla­bāšanu. Andris Ķesteris ir PBLA archīvu, bibliotēku un mū­zeju darba grupas priekš­sē­dis un turpina sadarbību ar vai­rā­kām valsts iestādēm Latvijā, Ka­na­dā un vispasaules mērogā. Pie­mēram, viņš ir mūža biedrs gan Baltic Heritage Network, gan Baltic Audiovisual Ar­chi­val Council, kur viņš ir viens no dibinātājiem un ilggadējs val­des loceklis. Pie KLAM di­bi­nātājiem vēl jāpieskaita Aija Kark­liņa, Skaidrīte Tērauda un Že­­nija Vītola, kuŗas strādā ar­chī­vā jau veselu gadu un ir zie­do­jušas daudzas savas brīvās stun­das.

KLAM mērķis ir uzkrāt un, pēc iespējas, novietot zem vie­na jumta trimdas latviešu da­žā­dus dokumentus, kas ietvertu ne tikai latviešu dzīvi Kanadā jau no 18.-19. g.s., bet arī to lat­viešu dzīvi, kas šeit ieradās pēc II Pasaules kaŗa, līdz pat šo­dienai. Saglabātie dokumenti bū­tu vēsturisks pierādījums par lat­viešu dzīvi šajā laika posmā. KLAM tiek uzglabāti kā or­ga­ni­zāciju, tā personīgi do­ku­men­ti. Tiek uzglabāti gan aktīvo or­ga­nizāciju dokumenti, gan arī to, kas savu darbību jau iz­bei­gu­šas

No personīgiem dokumen­tiem, piemēram, sarakstīšanās ar radiem un draugiem Latvijā, oku­pācijas laikā daudz ko pa­stās­ta, ja arī tikai “caur pu­ķēm”, par dzīvi toreizējā Lat­vi­jā. Ko sūtīja uz Latviju, lai pa­lī­dzē­tu saviem tuviniekiem. Do­mā­jams, ka vēstures pētnieki būs ļoti pateicīgi par in­for­mā­ci­ju, kuŗa kaut vai “caur puķēm” būs atrodama šajās vestulēs. Ir pie­rādījies, ka daži latvieši ir sa­glabājuši Latvijas pases, augst­skolu diplomus, ie­ce­ļo­ša­nas dokumentus, avīzes pat no 20. g.s. divdesmitajiem gadiem.

Mūzeja daļā KLAM uzglabās no Latvijas līdzpaņemtās lietas, ku­ŗas vēl būtu saglabājušās, kā piem., keramika, dažādas kār­bi­ņas, rokdarbi, kofeŗi u.c. Nupat “Stū­ŗa mājā” atvērta izstāde “Lat­vieša koferis”. Mums kat­ram ir šāds koferis, kas pa­ņemts līdz dodoties trimdā.

KLAM nav tikai vietējo lat­vie­šu archīvs. Tas darbojas pēc vis­pasaules archīvistu liku­miem un sadarbojas ar Latvijas Na­cionālo bibliotēku (LNB), Lat­vieši Pasaulē (LaPa) un Lat­vi­jas Okupācijas mūzeju (LOM).

LNAK archīvus līdz 2004. g. pārzināja Jānis Mežaks. Viņš arī rūpējās par vajadzīgo ma­te­riā­lu sakārtošanu un nodošanu On­tario archīvam pēc valsts li­ku­miem. Mēs, Kanadā dzī­vo­jo­šie latvieši, bez šaubām, īpaši tie, kas dzimuši Latvijā, esam Lat­vijai atrautā daļa, tomēr ne­esam “atdalāmi no Latvijas”. Tai pašā reizē, esam daļa no Ka­nadas, kur daudzi esam no­dzī­vojuši mūža lielāko daļu. Tā­pēc ir svarīgi turpināt Jāņa Me­žaka iesākto milzu darbu. Un ne tikai. Ir svarīgi apzināt un papildināt Kanadas latviešu dzī­ves stāstu, ne tikai mūsu, Ka­nadas latviešu dēļ, bet arī tās ot­ras daļas dēļ, kas palika dzim­tenē. Kā arī atstāsim lie­cī­bu par latviešu pienesumu šai mū­su patvēruma zemei.

Tāpēc būsim priecīgi, ja at­bals­tīsit mūsu darbu gan ar ar­chī­vāliem materiāliem, gan arī fi­nanciāli. Čekus varat rakstīt uz LNAK – KLAM vārda. Tu­vā­ka informācija pieejama LNAK birojā.

Ženija Vītols.  Aija Kārkliņa. 

 

Attelā KLAM dibinātāji: Aija Kārkliņa, Ženija Vītola, Andris Ķesteris, Skaidrīte Tērauda.

 

 

 

 

 


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pāreja
Šī LNAK tīmekļa vietas sadaļa ir pārbūves procesā. Veca latviešu valodas sadaļa ir lielā mērā novecojusi. Jūs to varat apskatīt, klikšķinot šeit.

To see the English version of this web-site click here.

Pour voir la version française cliquez ici.