Skolotāju siminārs

Sestdien, 2015.g. 28. februārī, Latviešu Centrā, Toronto, kamēr latviešu skolas skolnieki baudīja skautu un gaidu ziemas nometni Saulainē, Kanadas skolotāji no Latviešu skolas Hamiltonā, Toronto latviešu biedrības sestdienas skolas, Toronto latviešu skolas “Valodiņa” un Otavas pulcējās LNAK Izglītības rīkotā skolotāju seminārā:  24 skolotāji, 5 lektori un 2 klausītāji. Semināru ievadīja LNAK Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone, sveicot visus dalībniekus un iepazīstinot semināra lektorus:  Aiju Mazsīli (ESL skolotāja Toronto skolas sistēmā un bijusē LNAK Izglītības nozares vadītāja), Andru Zommeri (ALA Izglītības nozares vadītāja) Dainu Gross (PBLA Izglītības padomes vadības lokā un LAAJ skolu nozares vadītāja no Austrālijas un Arni Gross (DekSoft-Latviansonline no Austrālijas).

Pirmās pārrunas tika saistītas ap aptauju kuru skolnieki un vecāki bija izpildījuši 2014.g. pavasarī.  LNAK Izglītības nozare sagatavoja aptauju, lai uzzinātu skolnieku un vecāku attieksmi par latviešu valodu un latviešu skolu.  Piemēram, tika jautāts kāda ir mājas valoda; cik bieži lasa latviešu grāmatas vai avīzes; vai skatās latviešu internetu,  utt. Aptaujā skolnieki un vecāki arī varēja izteikties vai patīk skola; kamdēļ skolnieki nāk uz latviešu skolu; kamdēļ vecāki sūta bērnus uz latviešu skolu; kas patīk vai nepatīk skolā, utt..  Tika saņemtas atpakaļ 42 aptaujas no skolniekiem un 44 aptaujas no vecākiem.  Bija pārsteidzoš rezultāts, ka tikai četriem vecākiem mājas valoda bija latviešu valoda un 14 mājās runāja vairāk latviešu valodā nekā citā.  No skolniekiem, uzzinājām, ka tikai 18 bērniem latviešu valoda bija pirmā valoda.  Caurmērā bērniem patīk latviešu skola (12 bērniem patika skola ļoti labi un 27 bērniem labi patika latviešu skola).  Tikai trim bērniem nepatika skola. Jāsecina, ka skolotāji tomēr kautko labu dara, jo lielākā daļa no skolniekiem nesūdzējās par latviešu skolu.  Tomēr ir secinājums, ka mums ir jāmaina skolas programmu un mācīšanas metodes lai atspoguļotu šīs dienas realitāti sakarā ar to, ka vairums skolniekiem latviešu valoda ir otrā valoda.

Sakarā ar šo secinājumu, Aija Mazsīle tika aicināta lai demonstrētu skolotājiem, kā viņi varētu pielietot mācību metodes kuras viņa lieto mācot angļu valodu skolniekiem kuriem angļu valoda nav pirmā valoda. Metode kuru viņa pielieto ir izmeklēšana balstīta  mācīšanās (inquiry based learning). A. Mazsīle bija atvedusi materiālus par kuriem viņa izskaidroja, kā tos pielietot stundās.  Skolotāji aktīvi dzīvoja līdz paraugiem, paši pat piedaloties vienā nodarbībā.  Mijdarbībā ar A. Mazsīli, skolotāji guva jaunas idejas un veidus kā pielietot šo metodi savās klasēs, lai veicinātu latviešu valodas mācību.

Pēc tam sekoja Andras Zommeres īss pārskats par latviešu skolām ASV.  1960’s gados ASV bija 70 latviešu skolas, bet šodien ir 19.  A. Zommere tad stāstija par valodas pārbaudījumiem kurus pašlaik veic latviešu skolas ASV.  Šie pārbaudījumi ir domāti lai uzzinātu katra skolnieka valodas līmeni vai sapratni klausīšanā, lasīšanā, runāšanā un rakstīšanā.  Pārbaudījumi ir domāti arī lai uzzinātu skolnieku valodas vājās un stiprās puses.  Tas tad palīdz skolotājiem izstrādāt mācibu vielu lai palīdzētu skolniekiem uzlabo valodu.  Pārbaudījumi tiktu veikti skolas gada sākumā un atkārtoti skolas gada beigas lai redzētu vai skolnieki ir uzlabojuši savas spējas izteikties latviski, kā arī pašas zināšanas.  Šie pārbaudījumi tika veikti pagājušā vasarā Garezeŗa vasaras viduskolā (GVV) un skolnieki un skolotāji atzina tos kā ļoti sekmīgus.  A. Zommera silti ieteica Kanadas latviešu skolām lietot šos pārbaudījumus.  Savācot rezultātus datu bāzē, izglītības nozares varēs tuvāk analizēt rezultātus un piemērot mācību programmu mūsu bērnu vajadzībām.

Pēc pusdienas pārtraukuma, Daina Gross, kā bijusē Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības izglītības padomes priekšsēde, vispirms pastāstija par Eiropas latviešu skolām, jeb skoliņām.  Pašlaik Eiropā ir 70 skoliņas: 20 no tām tika dibinātas beidzamos trīs gados.  Skolnieku skaits svārstās līdz pat 50.  Stokholmā un Regkjavikā ir 50 skolnieku. Skolas satiekas reiz nedēļā, ik par divām nedēļām, vai reizi mēnesī.  Austrālijā, tāpat kā Kanadā un ASV, skolas tika dibinātas 1950`s gados.  Pašlaik latviešu pamatskolas atrodas Adelaidē, Brisbanē, Melburnā un Sidnejā.  Melburnā ir arī vidusskola un Adelaide un Sidnejā ir daži skolnieki kuri mācās vidusskolu klasēs.  Jaunieši vasaras brīvlaikā mācās Annas Ziederes Vasaras Vidusskolā (līdzīgi kā GVV un Kursā ASV). Interesants fakts, ka ir aplēsts, ka tikai 10-20% no latviešu bērniem diasporā apmeklē latviešu skolas. Kā viņus piesaistīt latviešu skolās? D. Grosa tad pieversās pie mācību līdzekļiem internetā, kurus skolotāji varētu izmantot gatavojot macību līdzekļus.  Latviešu valodas ağentūra ir izveidojusi vairākas mājas lapas.  Kā piemēru, viņa ieteica ielūkoties www.maciunmacies.valoda.lv.  Tika apskatītas citas mājas lapas un tika pārrunāts, ka bērni, vecāki un skolotāji varētu tās izmantot.

Arnis Gross tad sekoja ar savu prezentāciju par jaunāko technoloğiju un iespēju mācīt latviešu valodu lietojot iPad un planšetdatoru.  Klātesošie iemācijās jaunus techniskus vārdus, kā piemēram lietotnes (apps) un plantšetdators (tablet).  Latviešu skolas Austrālijā izmanto mobilās technoloğijas kā iPad un planšetdatorus gan klasēs, gan mājās.  Katrā iPad var “uzinstalēt” vairākas lietotnes kā Latvian nouns un Latvian verbs. .  A. Gross arī ilustrēja kā katrs skolotājs var pats izveidot tēlus un klases uzdevumus lietojot: Bitsboard, Lociņu, Vārdenīti, FileMaker Go, Book Creator, Explain Everything, Sock Puppets, Tiny Tap, Pages, Keynote. Visas šīs lietotnes var atrast http://lietotnes.lv. Var teikt, ka A. Gross atvēra skolotājiem skatu uz “jaunu pasauli” kurā rīkoties. [Pēc šī semināra, vairāki skolotāji kuriem nav ne iPad nedz planšetdators, ir lūguši lai skolas tos iegādājās klašu vajadzībām, jo bērni ir pieraduši lietot vairāk iPad un planšetdatorus nekā papīru un zīmuli vai grāmatas.]

Semināra beigās skolotāji pārrunāja dzirdēto, kā arī apskatīja tālmācību iespējas tiem bērniem kam nav iespējas attāluma dēļ ierasties latviešu skolās.  Nolēma, ka lūgs Latvijas Izglītības un Zinātnes Ministrijai izveidot tālmācību programmas specifiski diasporas latviešu bērniem.  Mācībām būtu jānotiek pēc pārrunātās svešvalodu mācību  metodikas un valodas mācībās derētu integrēt lasīšanu, rakstīšanu, klausīšanos un runāšanu.  Vecākiem skolniekiem vajadzētu piedāvāt arī vēstures, ğeogrāfijas un kultūras mācības tālmācību veidā.

Nobeigumā D. Grosa pasniedza katrai skolai vienu komplektu no PBLA jaunām lasamām grāmatiņām.  Toties E. Pētersone pateicās D. Grosai, A. Mazsīlei un A. Zommerei, katrai pasniedzot Toronto latviešu biedrības izdoto grāmatu Laikmetu Straumē, un pateicībā A. Grossam pasniedza grāmatu par Toronto.  Visi semināra dalībnieki varēja doties mājās apmierināti par gūtām jaunām zināšanām.

Elizabete (Elita) Pētersone

LNAK īzglītības nozares vadītāja