Kanadas latviešu archīvi un mūzejs (KLAM)

Kanadas latviešu archīvos mūzejā krājas trimdinieku pieredzētais

LNAK archīvu projekta gru­pa tika sākta 2013. g. 15. augustā un sā­kām piestrādāt pie ienākušiem ma­teriāliem par latviešiem Ka­na­dā. LNAK valdes sēdē šis ar­chīvs tika oficiāli apstiprināts un ieguva savu oficiālo no­sau­ku­mu “Kanadas latviešu archīvi un mūzejs” (KLAM).

KLAM darbu ierosināja un va­da Andris Ķesteris, LNAK priekš­sēdis un PBLA (Pasaules brī­vo latviešu apvienības) val­des loceklis un, kā profesionāls ar­chīvārs, kuŗš savu pieredzi gu­vis strādājot pie Kanadas na­cio­nālās bibliotēkas un na­cio­nā­liem archīviem Otavā (Lib­ra­ry and Archives Canada), ir ne­at­vietojams. Viņš ir vairākus ga­dus mudinājis mūsu sa­bied­rī­bu uz kultūras mantojuma sa­gla­bāšanu. Andris Ķesteris ir PBLA archīvu, bibliotēku un mū­zeju darba grupas priekš­sē­dis un turpina sadarbību ar vai­rā­kām valsts iestādēm Latvijā, Ka­na­dā un vispasaules mērogā. Pie­mēram, viņš ir mūža biedrs gan Baltic Heritage Network, gan Baltic Audiovisual Ar­chi­val Council, kur viņš ir viens no dibinātājiem un ilggadējs val­des loceklis. Pie KLAM di­bi­nātājiem vēl jāpieskaita Aija Kark­liņa, Skaidrīte Tērauda un Že­­nija Vītola, kuŗas strādā ar­chī­vā jau veselu gadu un ir zie­do­jušas daudzas savas brīvās stun­das.

KLAM mērķis ir uzkrāt un, pēc iespējas, novietot zem vie­na jumta trimdas latviešu da­žā­dus dokumentus, kas ietvertu ne tikai latviešu dzīvi Kanadā jau no 18.-19. g.s., bet arī to lat­viešu dzīvi, kas šeit ieradās pēc II Pasaules kaŗa, līdz pat šo­dienai. Saglabātie dokumenti bū­tu vēsturisks pierādījums par lat­viešu dzīvi šajā laika posmā. KLAM tiek uzglabāti kā or­ga­ni­zāciju, tā personīgi do­ku­men­ti. Tiek uzglabāti gan aktīvo or­ga­nizāciju dokumenti, gan arī to, kas savu darbību jau iz­bei­gu­šas

No personīgiem dokumen­tiem, piemēram, sarakstīšanās ar radiem un draugiem Latvijā, oku­pācijas laikā daudz ko pa­stās­ta, ja arī tikai “caur pu­ķēm”, par dzīvi toreizējā Lat­vi­jā. Ko sūtīja uz Latviju, lai pa­lī­dzē­tu saviem tuviniekiem. Do­mā­jams, ka vēstures pētnieki būs ļoti pateicīgi par in­for­mā­ci­ju, kuŗa kaut vai “caur puķēm” būs atrodama šajās vestulēs. Ir pie­rādījies, ka daži latvieši ir sa­glabājuši Latvijas pases, augst­skolu diplomus, ie­ce­ļo­ša­nas dokumentus, avīzes pat no 20. g.s. divdesmitajiem gadiem.

Mūzeja daļā KLAM uzglabās no Latvijas līdzpaņemtās lietas, ku­ŗas vēl būtu saglabājušās, kā piem., keramika, dažādas kār­bi­ņas, rokdarbi, kofeŗi u.c. Nupat “Stū­ŗa mājā” atvērta izstāde “Lat­vieša koferis”. Mums kat­ram ir šāds koferis, kas pa­ņemts līdz dodoties trimdā.

KLAM nav tikai vietējo lat­vie­šu archīvs. Tas darbojas pēc vis­pasaules archīvistu liku­miem un sadarbojas ar Latvijas Na­cionālo bibliotēku (LNB), Lat­vieši Pasaulē (LaPa) un Lat­vi­jas Okupācijas mūzeju (LOM).

LNAK archīvus līdz 2004. g. pārzināja Jānis Mežaks. Viņš arī rūpējās par vajadzīgo ma­te­riā­lu sakārtošanu un nodošanu On­tario archīvam pēc valsts li­ku­miem. Mēs, Kanadā dzī­vo­jo­šie latvieši, bez šaubām, īpaši tie, kas dzimuši Latvijā, esam Lat­vijai atrautā daļa, tomēr ne­esam “atdalāmi no Latvijas”. Tai pašā reizē, esam daļa no Ka­nadas, kur daudzi esam no­dzī­vojuši mūža lielāko daļu. Tā­pēc ir svarīgi turpināt Jāņa Me­žaka iesākto milzu darbu. Un ne tikai. Ir svarīgi apzināt un papildināt Kanadas latviešu dzī­ves stāstu, ne tikai mūsu, Ka­nadas latviešu dēļ, bet arī tās ot­ras daļas dēļ, kas palika dzim­tenē. Kā arī atstāsim lie­cī­bu par latviešu pienesumu šai mū­su patvēruma zemei.

Tāpēc būsim priecīgi, ja at­bals­tīsit mūsu darbu gan ar ar­chī­vāliem materiāliem, gan arī fi­nanciāli. Čekus varat rakstīt uz LNAK – KLAM vārda. Tu­vā­ka informācija pieejama LNAK birojā.

 

Lūdzu ziedojiet KLAM lai mēs varam turpināt mūsu darbu.

Ženija Vītols.  Aija Kārkliņa. 

 

Attelā KLAM dibinātāji: Aija Kārkliņa, Ženija Vītola, Andris Ķesteris, Skaidrīte Tērauda.